13. daļa no 13
Noslēgums
Ja vajadzētu visu grāmatu saspiest vienā teikumā, tas skanētu šādi: dzīvi maina nevis vienreizēji lēmumi, bet atkārtotas darbības, kuras ir pietiekami mazas, lai tās izdzīvotu ikdienā. Mazi ieradumi kļūst spēcīgi tad, kad tie balstās nevis tikai motivācijā, bet identitātē, sistēmās un gudri veidotā vidē.
Tāpēc galvenais jautājums nav: kā man vienā dienā kļūt pilnīgi citam? Daudz vērtīgāks jautājums ir šāds: kādu mazu darbību es varu atkārtot tik konsekventi, lai tā sāktu mainīt to, kas es esmu? Ja uz šo jautājumu atbildi godīgi un būvē vidi sev par labu, pārmaiņas kļūst nevis dramatiskas, bet neizbēgamas.
Un tieši tur ir “Atomisko ieradumu” spēks. Šī grāmata neatstāj tevi ar skaistu saukli. Tā iedod mehānismu. Tā parāda, kā mazais kļūst nozīmīgs, kā atkārtojums kļūst par personību un kā ikdiena klusā veidā uzceļ nākotni. Tāpēc, klausoties šo kopsavilkumu, nav jāmeklē desmit revolūcijas uzreiz. Pietiek ar vienu nākamo mazo soli, ko vari atkārtot rīt, parīt un arī tad, kad nav iedvesmas. Jo īstā spēle nav par motivācijas uzplaiksnījumu. Tā ir par uzticamu atkārtojumu, kas galu galā pārraksta tavu ikdienu.