3. daļa no 9

Cilvēki nav resurss: viņi ir organizācijas spēks

Par cilvēkiem organizācijās bieži runā ļoti praktiski: resursi, kapacitāte, produktivitāte, nodarbinātība, izmaksas. Šie vārdi palīdz pārvaldīt sistēmas, bet tie var arī padarīt cilvēkus neredzamus. Grāmatas vēstījums atgādina: rezultāti ir sekas. Kultūra, uzticēšanās un cilvēku iesaiste ir cēloņi. Ja cēloņi tiek ignorēti, cipari kādu laiku var izskatīties labi, bet ilgtermiņā komanda sāk zaudēt enerģiju, lojalitāti un vēlmi dot vairāk nekā minimumu.

Spēcīga organizācija neveidojas tikai no labi aprakstītiem procesiem. Procesi ir vajadzīgi, bet tie nedod dzīvību. Dzīvību dod cilvēki, kuri saprot, kāpēc viņu darbs ir svarīgs, uzticas cits citam un zina, ka līderi viņus redz kā partnerus kopīgā mērķī. Šādā vidē cilvēks nav aizvietojama vienība tabulā. Viņš ir pieredze, prasmes, attiecības, balss un atbildība.

Tas maina arī līdera jautājumus. Ne tikai: “Kā mēs sasniegsim plānu?” Bet arī: “Kas cilvēkiem traucē strādāt labi?” Ne tikai: “Kurš kļūdījās?” Bet: “Kā mūsu sistēma ļāva šai kļūdai notikt?” Ne tikai: “Kāpēc rezultāts kritās?” Bet: “Ko cilvēku pieredze mums mēģina pateikt?” Kad līderis sāk skatīties šādi, rādītāji nepazūd. Tie kļūst jēgpilnāki, jo tiek sasaistīti ar realitāti, kas tos rada.

Tas ir īpaši svarīgi komandās, kur kvalitāte tiek mērīta katru dienu. Ja cilvēks jūt, ka viņu vērtē tikai pēc gala cipara, viņš sāk aizsargāt ciparu. Ja viņš jūt, ka līderis grib saprast arī ceļu līdz rezultātam, parādās iespēja uzlabot pašu darbu. Tad kvalitāte kļūst nevis par sodu vai pārbaužu sistēmu, bet par kopīgu valodu, ar kuru komanda kļūst labāka.

3. daļa no 9: Cilvēki nav resurss: viņi ir organizācijas spēks