7. daļa no 9

Kultūra seko līderim — arī tehnoloģiju laikmetā

Kultūra nav plakāts pie sienas. Kultūra ir tas, kas komandā notiek ikdienā: ko cilvēki atļaujas pateikt, ko viņi noklusē, ko vadītāji atalgo, ko pieļauj un kā reaģē brīžos, kad ir spriedze. Tieši tāpēc kultūra ļoti bieži seko līderim. Ne tikai tam, ko līderis saka, bet tam, ko viņš atkārto ar savu rīcību.

Mūsdienu darba vidē šai kultūrai pievienojas vēl viens slānis — tehnoloģijas. Čati, paziņojumi, ātras reakcijas, metrikas un digitāli signāli rada sajūtu, ka saikne notiek nepārtraukti. Taču ātra reakcija nav tas pats, kas dziļa saikne. Komandas uzticību nevar pilnībā aizstāt ar ziņām, statusiem vai automatizētiem rādītājiem. Tehnoloģijas var palīdzēt, bet tās nevar būt empātijas aizvietotājs.

Līderim šeit ir dubults uzdevums. No vienas puses, izmantot tehnoloģijas, lai darbs būtu pārskatāms, ātrs un organizēts. No otras puses, nepazaudēt cilvēku aiz ekrāna. Pajautāt, ne tikai pārbaudīt. Klausīties, ne tikai nosūtīt. Saprast, ne tikai izmērīt. Jo komandas spēku nosaka nevis tas, cik daudz kanālu mums ir, bet tas, cik daudz uzticēšanās tajos patiesībā plūst.

Un te atkal atgriežamies pie nosaukuma metaforas. Līderis ēd pēdējais nevis tāpēc, ka viņš ir mazāk svarīgs, bet tāpēc, ka viņš saprot savu lomu. Viņš neizmanto statusu, lai paņemtu vairāk sev. Viņš izmanto statusu, lai citiem būtu drošāk, skaidrāk un iespējams strādāt labāk. Šāda kultūra nav ātrs projekts. Tā ir ikdienas izvēle — īpaši momentos, kad ērtāk būtu domāt tikai par sevi.

7. daļa no 9: Kultūra seko līderim — arī tehnoloģiju laikmetā