5. daļa no 9
Empātija nav maigums: tā ir precīza līderības prasme
Empātija bieži tiek pārprasta. Dažreiz to uztver kā pārmērīgu piekāpību vai standartu pazemināšanu. Taču šīs grāmatas kontekstā empātija nozīmē spēju redzēt cilvēka realitāti pietiekami skaidri, lai vadītu gudrāk. Empātisks līderis nesaka: “Nav svarīgi, kāds ir rezultāts.” Viņš saka: “Lai rezultāts būtu labs un noturīgs, man jāsaprot, kas notiek ar cilvēkiem, kuri šo rezultātu rada.”
Empātija ļauj atšķirt nevēlēšanos no nespējas, neuzmanību no pārslodzes, pretošanos no neskaidrības. Bez empātijas līderis ātri nonāk pie vienkāršiem spriedumiem: cilvēks nemēģina, cilvēks nesaprot, cilvēks nav pietiekami motivēts. Ar empātiju rodas labāki jautājumi: kas viņam nav skaidrs? Kur process rada lieku berzi? Kur apmācībā nav pietiekami daudz praktiskas pārliecības? Kur cilvēks baidās pateikt, ka viņam vajag vairāk laika?
Kā treneru komandas līderim šī ideja ir ļoti praktiska. Apmācībās empātija nav tikai draudzīgs tonis. Tā ir spēja pamanīt, kur klausītājs pazūd, kur viņš formāli piekrīt, bet patiesībā vēl nav sapratis, un kur viņam vajag nevis vēl vienu slaidu, bet drošu iespēju izmēģināt. Empātija palīdz radīt augstākus standartus tāpēc, ka cilvēks jūtas atbalstīts ceļā uz šiem standartiem.
Labs piemērs ir atgriezeniskā saite. To var dot tā, lai cilvēks aizveras un sāk aizstāvēties. Un to var dot tā, lai cilvēks saprot nākamo soli un saglabā vēlmi mēģināt vēlreiz. Atšķirība bieži nav pašā saturā, bet līdera attieksmē: vai es tevi labošu, lai pierādītu savu taisnību, vai palīdzēšu tev ieraudzīt ceļu uz labāku sniegumu?